Sākums Ambulatorie pakalpojumi Diagnostika Funkcionālās diagnostikas nodaļa

Funkcionālās diagnostikas nodaļa

Slimnīcā pieejami šādi funkcionālās diagnostikas izmeklējumi:

  1. elektrokardiogrāfijas izmeklējumi,
  2. holtera monitorēšana (24 - 72 h pieaugušajiem),
  3. ehokardiogrāfijas izmeklējumi,
  4. veloergometrijas izmeklējumi,
  5. spirogrāfijas izmeklējumi.

Pieteikties pie speciālistiem var personīgi Ambulatorās veselības daļas reģistratūrā vai pa tālruni: 63403231 katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 16.00, vai slimnīcas mājas lapā www.liepajasslimnica.lv (e-pieraksts).

Reģistrējoties uz izmeklējumiem, jāuzrāda derīgs ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, kā arī personu apliecinošs dokuments.

!!! Bez ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma diagnostikas izmeklējumi pieejami par maksu, saskaņā ar slimnīcas maksas pakalpojumu cenrādi.

!!! Ierodoties uz izmeklējumiem līdzi jāņem iepriekš veikto izmeklējumu izraksti. Ja ir veiktas operācijas, tad līdzi jāņem arī operāciju apraksti.

1. Elektrokardiogrāfijas izmeklējumi (EKG)

Elektrokardiogrāfija ir sirds elektriskās aktivitātes pieraksts miera stāvoklī. To lieto, lai iegūtu informāciju un novērtētu sirds ritmu, impulsu pārvadi sirdī, sirds kambaru lielumu un funkciju, dažādus sirds bojājumus, kā arī medikamentu un ritma divēju darbību. Visi iegūtie rezultāti tiek elektroniski arhivēti un ierodoties uz atkārtotu izmeklēšanu iepriekšējie rezultāti ir pieejami tūlīt.

2. Holtera monitorēšana (24 - 72 h pieaugušajiem)

Holtera monitorēšana ir elektrokardiogrammas pieraksts 24 vai 48 stundu garumā. Izmeklējums ļauj novērtēt klienta sirds darbību un ritmu ikdienas apstākļos. To izmanto gan gados jauniem pacientiem, kuriem mēdz būt sūdzības par periodiski ātru pulsu, sportistiem, gan arī gados vecākiem pacientiem ar sirds slimību vēsturi.

Izmeklējumam tiek izmantota neliela pārnēsājama EKG iekārta, ar kuras palīdzību tiek pierakstīta sirdsdarbība. Klientam uz krūšu kurvja zem drēbēm tiek izvietoti vienreizlietojamie elektrodi, pie tiem pievieno kardioreģistratoru, kas tiek piestiprināts pie jostas. Klients izmeklējuma laikā (24/ 48 stundas) turpina ierasto dzīves ritmu, nemainot slodzi, bet veic atzīmes par pašsajūtu, simptomiem, kas parādās fiziskās aktivitātes laikā, norāda lietotos medikamentus. Pēc 24/ 48 stundām ierīce tiek noņemta un veikta sīka EKG ieraksta analīze. Ārsts, analizējot iegūtos datus, var noteikt gan sirdsdarbības

3. Ehokardiogrāfijas izmeklējumi (EHO KG)

Ehokardiogrāfija ir sirds struktūru (vārstuļu, dobumu, sieniņu) un funkciju ultraskaņas izmeklēšanas metode. Tā ļauj noteikt sirds anatomisko struktūru, kambaru un priekškambaru izmērus, saraušanās spēju, sirds sieniņu biezumu, rētu vai trombu esamību, izvērtēt sirds vārstuļu stāvokli un funkciju, kā arī miokarda funkcionālo stāvokli. Ar ehokardiogrāfu diagnosticē iegūtas un iedzimtas sirdskaites, nosaka sirds sistolisko un diastolisko funkciju.

Kas jāzina pacientam pirms ehokardiogrāfijas

4. Veloergometrijas izmeklējumi

Veloergometrija jeb slodzes tests ir sirds pārbaude ar fizisku slodzi. Pieaugošas fiziskas slodzes apstākļos pacientam, kurš darbojas uz speciāla velosipēda - veloergometra, testa laikā un pēc testa tiek reģistrēta sirds elektrokardiogramma, asinsspiediena dinamika un kādas ir izmaiņas pēc slodzes. Tādējādi iespējams izvērtēt pacienta fizisko slodžu izturību, sirds uzbudinātības traucējumu izcelsmi, krūšu kurvja sāpju izcelsmi, kā arī medikamentozās ārstēšanas metodi. Veloergometrijas tests galvenokārt nepieciešams, lai precīzāk noteiktu sāpes izraisošus faktorus sirds apvidū, kā arī to izmanto stenokardijas diagnozes noteikšanai.

!!! Pirms izmeklējuma noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu vai nepieciešams pārtraukt medikamentu lietošanu.

Kas jāzina pacientam pirms veloergometrijas

5. Spirogrāfijas izmeklējumi

Spirogrāfija ir cilvēka plaušu tilpuma mērīšana ar speciālu aparātu - spirogrāfu.

Spirogrāfiju parasti veic pacientam, kuram ir:

  • hronisks bronhīts,
  • bronhiālā astma (BA),
  • pneimokonioze,
  • plaušu policistoze.

Ar spirogrāfijas palīdzību var spriest par objektīvu plaušu nepietiekamību. Spirogrāfija ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī nosaka slimības smagumu. Elpošanas rādītāju kontrole dinamikā astmas pacientiem ir tikpat nozīmīga kā, piemēram, glikēmijas rādītāju novērošana diabēta slimniekiem. Spirogrāfijas laikā aparāts pieraksta plaušu minimālo tilpumu, minimālo skābekļa patēriņu, vitālo kapacitāti (VK).

Kas jāzina pacientam pirms spirogrāfijas